Mobilo sakaru operātoru kari pārspēj olimpiskās kaislības! Amigo vēlme par sevi atgādināt ir klusa un pieticīga. Dārziņu, Bolderājas vai Rūjienas fonā kaislības nesit augstu vilni. Busuļa personīgais šarms nespēj kompensēt mazbudžeta (mazspējas) reklāmas banālo ideju un amatierisko izpildījumu! Krievu pasakas sižeta izmantošana nav peļama, tikai nav izspēlēta līdz galam. Nodeva šausmu filmai ”Zāģis 4” nav devusi vajadzīgo efektu, jo Busuļa reklāmas varonis iederas reklāmā tikpat organiski, kā citplanētietis seriālā ”Ugunsgrēks”! Sniegā iesalušās kāpostgalvas šķiet ir reklāmas autoru analogās ķermeņa daļas!
Kompozicionāla un ideoloģiska neveiksme!Kāposts un labas idejas tiešām nenāk viegli!
Iesūtīja Konkurents.

Nu bet, protams! Ilgi nebija jāgaida, kad Zelta Zivtiņa reaģēja uz Okartes lekšanos! Vai drosme salīdzināt tarifus mobilo komunikāciju kategorijā, kur tarifs katrs var grozīt, kā grib, bija tā vērta, lai izsauktu uz sevi Zelta Zivtiņas pārdomāto ironiju un/vai komunikāciju budžetu? Jo pretī iebliezt vienmēr būs daudz vieglāk. Jau ar Okartes kampaņas sākumu bija skaidrs, ka šis būs pirmais tāda apjoma kautiņa gadījums Latvijas reklāmas vēsturē, un tagad būs interesanti pavērot, kuram pietiks pacietības iziet no tā kā uzvarētājam.

Nu ļoti kārdinoši ir pamēģināt Latvijā slaveno “I’m Mac; I’m PC” kampaņu, bet, manuprāt, pie mums tomēr nav tādu brandu, kas ir ar pietiekošu lojālo klientu aizmugurīti un attiecīgu branda tēlu, ka var to kopēt, iziet no situācijas sausām kājām.

Jāatzīst, ka šī ir samērā pretrunīga kampaņa. Ziņa nolasās labi - aptuveni:
“TvNet dažādu sociālo grupu cilvēkiem sniedz informāciju par notiekošo sabiedrībā un ļauj būt “tuvāk tautai”". Un labi izmantoti kariķētie vietējā mēroga “slavenību” tēli, kam vajadzētu piesaistīt papildu uzmanību kampaņai.
Tomēr… lai arī ziņa nolasās, īsti smieklīgi nav, pat rodas pārpratumi, kā, piemēram, reklāmas iesūtītājs īsti tomēr nav sapratis, ko ar klipu ir gribējis pateikt TvNet. Tomēr vairāk mulsina kampaņas plānojums - TvNet tomēr ir internet portāls, bet kampaņas visi spēki ir koncentrēti televīzijā, kamēr internets kā medijs vispār ir atstāts novārtā - kampaņas elementus (TV klipus, ziņas par jauno portālu) nevar atrast ar Google, bet Youtube klipam ir 144! skatījumi, un tie paši caur badad klipu account!
Mūsdienās tomēr būtu jārespektē internets kā medijs, īpaši internet portālam, kas rebrandējas un grib būt inovatīvs.
Iesūtīja Mārtiņš : “Jocīgi likās tas, ka TVNET savai reklāmai ir izmantojis tieši to pašu ideju, ko LMT savos ”atgriešanās stāstos”. Respektīvi šī TVNET reklāma, manuprāt, neizceļas ar orģinalitāti un tās veidotāji reklāmas ideju ir kopējuši no LMT reklāmas veidotājiem.”

Līdz šim atsevišķi uzņēmēji centās pārņemt no rietumiem ievazāto praksi – noteikt precei cenu, kas patērētājam virtuāli izskatās mazāka, piemēram, desa par 3,99. Taču patērētājs nespēja saprast labumu, ko viņš tādējādi gūst. Daži pat šķendējās par neapaļajiem cipariem, kas apgrūtina aprēķinus.

LMT smalki izpētīja patērētāja psiholoģiju! Patērētājs gaida labumus – pievienoto vērtību vai ietaupījumu. Sakot, ka mazcenas telefons maksās 0,99, reti kurš saskatītu sev kādu labumu. Būtu tā pat, kā ar to desu par 3,99. Un tad tika nolemts izmantot klasisko shēmu – vecās un jaunās cenas salīdzinājums.

Skeptiķi sacīs, ka 1 santīma labums nav tik liels, lai taisītu veselu kampaņu. Bet ar ko gan tas sliktāks par teātra biļeti, pērkot jaunu automašīnu? Retais taču sarēķina, ka teātra biļete ir tikai 0,1% no mašīnas vērtības. Smalki nostrādāts!

Formāli paziņojumā varētu piekasīties tikai par vienu lietu – pie lata nav nekādas zvaigznītes, kamēr pie 0,99 ir. Kāds varētu padomāt, ka salīdzinājums nav objektīvs. Bet arī te reklāmas autori ir atraduši lielisku risinājumu – paskaidrojums par * ir tik garš un neizlasāms, lai patērētājs tajā vispār negribētu iedziļināties.

Ar šo drosmīgo ziņu LMT ir ievadījis jaunu cenu kara vilni mazcenas telefonu sektorā. Vai Tele2 sekos ar 0,98?

Labs produkts izdevies Tele2 - cerot uz bezmaksas zvaniem uz visiem Latvijas mobilo sakaru tīkliem, pie viņu klientu centriem cilviņi stāv rindās!
Bet pēc daudzsološas un Latvijā vēl neredzēti spēcīgas tīzera kampaņas (vai tiešām to vajadzēja TIK apjomīgu??? gan no ražošanas, gan mediju izmaksu viedokļa) jau kādu brīdi gaisā ir izcili skumjšs produkta piedāvājuma klips, kur kampaņas pirmajā daļā radītā interese izplēn varoņu ķēmošanās kaitinošā frekvencē reklāmas bloku pirmajās vietās. Reklāmas izpildījuma testam ir tāds labs kritērijs - vai tas iztur frekvenci - vai to ir interesanti noskatīties vairākas reizes pēc kārtas? Nu neiztur! Samocītais sižets kļūst neinteresants jau otrajā skatīšanās reizē! Nevar taču but, ka viss pulveris ir izšauts tīzera kampaņā!?

Nez vai par sociālās reklāmas formu, kampaņai vajadzētu gulties uz bad.ad anatomikuma galda. Forma ir jauka un atraktīva. Prieks, ka Eiropa Latvijas darba rūķu izglītošanai naudu nežēlo. Tikai, kā lai to skatās tie 120 000 bezdarbnieku, kuri, iespējams, būtu gatavi strādāt bez atvaļinājuma, naktī un pacietīgi gaidīt kad samaksās. Katrai kampaņai savs laiks, Šī nu ir nelaikā, rada vieglu smīnu un vedina uz nopūtu. varam raportēt: Eiropas līdzekļi apgūti! Kāds gan labums mums no tā?
Iesūtīja Kārlis: “Nevaru noturēties nepiedāvājis Badad’a uzmanībai VDI (Valsts darba
inspekcijas) kampaņu, kas veidota 3D animācijas tehnikā par dažādām ar darba ņēmēju tiesībām saistītiem jautājumiem.Katrs klipiņš ilustrē kaut kādu darba tiesību pārkāpumu, bet tie veidoti tik bezsakarīgi, ka tikai pateicoties uzrakstiem klipa beigās top saprotams, par ko vispār ir runa.”  

Pēc pirmā, ne īpaši veiksmīgā jaunā Okarets reklāmas formāta izmēģinājuma, izskatās, ka tagad tas ir sakārtots, un tauta saprot, ka visiem, kam ir ko teikt, Okarte palīdz izteikties. Arī tiem, kam reāli NAV, ko teikt…

Iesūtīja Zirks: “Klipam kā tādam varbūt arī nebūtu īpaši nekāda vaina, toties fona dziesmai vārdi infantīlisma ziņā pārspēj jebko, kas iepriekš ir dzirdēts LV reklāmās. Jā, patiešām - OKartei ir ko teikt.”
Iesūtīja Ervīns: “Skatoties, varetu būt sajūta, ka ēd kakas.”

Zobu pastu reklāmās pārsvarā darbojas divi galvenie tēli: zobārsti un nūtrijas. Zobārstu reklāmās dakteris tāds un tāds uzstājas kā viszinošs eksperts, kurš par zobu kopšanu zina visu un pamāca pacientu. Nūtriju pieejā savukārt parādās kāds nabadziņš, kuram ir glīti, bet nepietiekami kopti zobi un tuvojas baigi svarīgais notikums, kurā bez žilbinoša smaida nu nekādi. Tad nūtrijas ārsts/paziņa/mamma/lidostas darbinieks iesaka pamēģināt jauno produktu un - voila! - pircēja smaidā iegulst Sončikas spozme. Šo pārbaudīto taku šodien brien visi. Arī Sensodine. Pēc teorijas viss ir cool. Ziņa ir skaidra, produkts atrādīts, funkcionālie benefiti uzskatiīti - te kur piesieties nav. Taču rūpīgi pārdomāto tēla būvi neglābjami izgāž “nafig-es-šitam-piekritu?” stila aktierspēle. Ja vien klipa režisors nav Alvis Hermanis un šis nav domāts kā Sartra piemiņai veltīts eksistenciāls kičs, gribētos tomēr saprast kapēc montāžā tika izvēlēts tieši šis stūrī iedzītā vilka skatiens zobārsta acīs. Un kāpēc šīapātiskā komjaunietes intonācija sievietes balsī? It kā jau ir jautri skatīties, bet vai tas bija klienta mērķis šo reklāmu pasūtot?
Iesūtīja memmītis: “Sensodine zobupasta. Aktieru tēlojums ir tik slikts, ka kļūst jau sirreāls. Galēji neieinteresētās sejas izteiksmes, zombētie skatieni, kas atgādina heroīna overdose, līdz zosādai trulais dialogs un primitivā montāža no vienas runājošas galvas uiz otru ierindo šo reklāmu vienā no divām kategorijām: 1) Hičkoka psiholoģiskā spiediena žanrs; vai 2) amatieru rotaļās ar HD kameru.”

Vēl viena pēdējā laika kampaņa, kuru iesūtījuši daudzi badad apemklētāji - Lattelecom internet piedāvājuma kampaņa.
Iesūtīja Salvis: “Nesaprotu reklāmdevēja vēstījumu. Kaut kāds šoferis, kas izskatās pēc vietējā dušmaņa, brauc pāri Dienvidu tiltam Ziepniekkalna virzienā. Nokļūst šrotā. Izvelk no bagāžnieka visnotaļ pozitīvu jaunieti ar kaut kādu dzimšanas dienas baloniņu rokā. Šrotā, acīmredzot, sapulcēti vēl tādi paši, garlaikojas. Pēc tam Lattelekom piedāvājums pirkt pakalpojumu komplektu. Laikam tas nozīmē, ka šrotā bez interneta un TV ir garlaicīgi? Kaut kāds sviests.”
Iesūtīja Baiba M: “Nav saprotams, uz kādu rīcību ar šo attēlu aicina Lattelecom! Kurš no personāžiem ir Lattelecom darbinieks? Vai arī tur, tāpat kā slavenajā TB/LNNK reklāmā ar govs slaukšanu - pašu autoru nemaz nav? Attieksme pret cilvēkiem ir parādīta, bet risinājumu turpat piezīmēt nav pieticis… tintes?”

Redzams, ka reklāmas skatītājiem īsti nav nolasījusies reklāmas ziņa - kas varētu būt šāda: “kaut kādi cilvēki (kas tie ir par cilvēkiem ir noslēpums, vai reklāmdevēja aicinājums iedzīvotājiem?) nežēlīgi izreķināsies ar interneta piedāvātājiem, kas nāks bez dāvanām”. Un tiešām tā nolasās ar grūtībām, jo visā satāstā ir gruti identificēt, ka cilvēki uzvalkos šrotā un atkritumu konteinerā ir konkurējošu internet provaideru pārstāvji. Šis ir gadījums, kad izpildījuma trūkumi (neveiksmīgi piemeklēti tēli, vājš darmatiskais risinājums, un 30” formātā parāk grūti izstāstāms sižets) neļauj labi parādīt ideju. Cits jautājums - stratēģija. Jā, klientam pie provaidera izvēles IR nozīmīgi bonusi. Bet konkrētais radošais risinājums, parāda Lattelecom bonusus vairāk no uzņēmuma, nevis no potenciālā klienta skatupunkta. Tāpēc kā klientu reklāma īsti neuzruna, nu tā līdz sirds dziļumiem. kopumā reklāma prasa no klienta milzīgu uzmanību un analītiskas spējas, lai izlobītu racionālo graudu.

LMT atgriešanās stāsti ieies badad vēsturē ar to, ka tā ir visvairāk iesūtītā reklāma! Jā, LMT ir par ko uztraukties krīzes laikā, kad ir jācīnās ar diviem citiem operatoriem, kas skaidri un gaiši sola zemākas cenas. Un badad sadarbības partnera TNS Atlas pētījuma dati rāda, ka tieši LMT nākamo 6 mēnesu laikā var zauadēt visvairāk abonentu:

Tāpēc tikai loģisks LMT solis veidot kampaņu par “pazudušajiem dēliem”, kas paskatījušies apkārt, atgriežas pie “pārbaudītajām vērtībām”. Kuras gan šobrīd ir samērā diskutablas - tīkla pārklājums un “sakaru kvalitāte” salīdzinot lielāko operatoru piedāvājumus ir kļuvis vairāk par emocionālu, nevis racionālu argumentu, bet klientu skaita ziņā (cik cilvēkus es varu sazvanīt par zemāku cenu) Tele2 + ZZ ir apsteidzis LMT jau pirms laba laika. Cits jautājums ir LMT tuvošanās vienkāršajam cilvēkam, kas gan nemaz nebija redzama iepriekšējā kampaņā. Te nu ir lielais stratēģiskais izaicinājums - kā balansēt prestižā operatora statusu ar kļūšanu vienkāršākiem? Katrā ziņā - viena no pēdējā laika interesantākajam kampaņām pat izmantojot pēdējā laikā tik populāro statiskā  kadrā runājošā cilvēka formātu, kas gan pēc reklāmas iesūtitāja JKI novērojuma ir: ” Kārtējais kopīpeists Latvijas reklāmas tirgū. Šoreiz kopēts no Apple Switch kampaņas“. Ar nepacietību gaidīsim rezultātus!

Iesūtīja: Tik Tak, JKI, el, Azbestos, Ieva, Diana.
el: “Pirmais iespaids: lielākais/senākais LV operators atklāti ņirgājas par tautu un cilvēkiem, kas strādā mazāk atalgotu darbu un nemāk izteikties kameras priekšā (konkrēti redzēju reklāmas ar fermeri un celtnieku vai ko līdzīgu). Taču, atverot LMT mājaslapu, tur stāv rakstīts, ka šie ir patiesi stāsti. Bet nē, nē - ne jau reālie cilvēki ar saviem stāstiem, bet gan slikti aktieri, stāstot reālus stāstus. Izpildījums ir vnk graujošs. Pieņemu, ka mērķis ir parādīt, ka LMT ir ne vien biznesa klase, bet arī \”retail\” (visiem pieejams un labs), taču man pēc šāda klaja tautas apsmiekla tā vien gribas pārlekt uz kādu citu operatoru. Protams, konkrētajās reklāmās neiztiek arī bez skaidriem (patiesiem?) uzbraucieniem konkurentiem (no sērijas, ar ko mūsu veļas pulveris labāks par citiem). Kas notiek ar LMT komunikācijas virzienu?!”