Meteorīts ir nokritis ar troksni, kas atbalsojās visā pasaulē! Acīm
redzot uz meteorīta astes vēlas uzsēsties visi, kam nav slinkums.
Neticu, ka desmitiem tūkstošu vērtās TELE 2 mārketinga kampaņas rīkotāji vēlējās apvienot reklāmas pūliņus ar sūkajamo Strepsilu! Varbūt zemteksts ir pavisam vienkāršs: TELE 2 klientiem no lielas runāšanas kakli sāp? Jebkurā gadījumā, tie reklāmas autori, kuri prot ielikti tik ‘’smuku” bultiņu starp diviem nesalīdzināmiem zīmoliem ir pelnījuši vismaz teorētisku pērienu un praktisku un iznīcinošu ironiju!
Iesūtīja Inesa.

Un ja nu kādam tomēr kaut kas paliek neskaidrs, šeit ir Tele2 komentārs par Meteorītu:

Kad cilvēki ar knapu iztēli ķeras klāt reklāmu veidošanai, viņi parasti atgremo visbanālākos štampus, kas vien uzpeld apziņas virspusē (topofmaindā). Nu ko liksim uz savas reklāmas? Nu pupus varētu likt. Jo sex tak sells! Allačka no grāmatvedības varētu nopozēt. Vot. Un kaklā viņai tā pavairāk zelta, čtobi dorogo vigļeģelo. Un mūsu dzelžus fonā vajag. Un 65 gadu pieredzi sarkanā krāsā, lai visi redz, ka mēs esam stabili un uzticami! Tomēr žetons Grobiņas Metāla direktora dēla skolas čomam, kas veidojot šo reklāmu atturējies no sarkanu burtu un drop shadow lietošanas, kas parasti šādos radioaktīvos maketiņos ir likums.
Iesūtīja Baiba Laizāne

Vai tad Annai (18) nav saglabājušās nekādas bērnības bildes? Izskatītos vēl pārliecinošāk.
Bet, ja nopietni, šķietami vienkāršais makets ir raibs kokteilis ar nejēdzīgām ziņām.
Annas radikālās vecuma rotaļas velk uz pārspīlētu joku, kas ir pretrunā solīdajam zīmola pozicionējumam.
Koķetīgais latviešu teksts vedina paraudzīties, ar ko šobrīd - laikā, kuru meitene nolēmusi veltīt pati sev, rotaļājas viņas rokas. Neizskatās, ka meitene būtu aizņemta ar trenažieri vai pildbumbu.
Impossible is nothing tikai apstiprina iepriekš teikto - visas fantāzijas piepildās. Tiesa, diez vai reklāmas autori to bija domājuši šādā kontekstā.
Beigu beigās web adrese aizved pie paziņojuma: We’re sorry, we do not recognise that page Kas tas viss ir, dārgs joks?
Iesūtīja keitija: “Pavirzoties par pāris metriem gar “sportland” skatlogu “rimi” virzienā, var vērot straujo Annas novecošanu par 15 gadiem, saglabājot divdesmitgadnieces izskatu. Te annai 30, te pēkšņi - 45.”

Vairākkārt esam saņēmuši šo kā “slikto” reklāmu, gaidām viedokli kā nu tad īsti ir?
Iesūtīja Reinis: “Baigi grūti saprast kā kaut ko tādu var uztaisīt. godīgi. nav koementāru.” Krispis: “Es saprotu, ka dzīve pie mums grūta, bet vai tas ir jāuzsver arī tūristiem? Ja tā ir kļūda - tad nolinčot autoru, ja tas ir tā domāts, (nevis kā pārējās”LIVE”), tad i did not get it….” John: “Acīmredzot reklāmas gatavojuši angļu valodas nepratēji. LIVE un LEAVE izrunājas līdzīgi. Bet varbūt gluži otrādi — pretēji ar smalku humora izjūtu.”

Kā induviduāla pieeja katram klientam korelē ar “ar roku rakstītu burtu R”, kas beigās nemaz nav ar roku rakstīts, bet gan izskatās pēc autmašīnas Buick Riviera emblēmas? Ir stipri jāpiepūlas, lai mākslinieka radošo meklējumu atspoguļojumā saskatītu bankas pamatvērtības, kās kā tekstā teikts ir individuāla pieeja un lielākā neatkarīgā banka. Kaut gan… Ford Galaxy komunikācija bija veidota uz insaitu: “luxury is defined by ability to access unused space”. Varbūt tāpēc šāds risinājums - esam tik neatkarīgi, ka izmantojam laukumu kā gribam?

Iesūtīja Sany

Ļoti labs piedāvājums, ko tur slēpt! Var gadīties kļūda drukājot, bet žēl, ka cilvēki, kas plakātu uzstādīja, mazliet nepadomāja par tā saturu. Have fun!

Tik aizkustinoša filma, tieši laikā, kad latviešu tautai bija nepieciešams pacelt nacionālo pašapziņu. Paldies filmas autoriem, par šo darbu un milzīgo radošo darbu, kas tajā ieguldīts. Žēl vienīgi, ka nedaudz pietrūka priekš filmas plakāta.
Protams, ka filmu plakāti ir īpaša komunikāciju forma, un to veidošanā eksistē noteikti kanoni, kas viennozīmīgi norāda, ka tas ir FILMAS plakāts, un tādā ziņa Rīgas Sargu plakāts ir veidots nevainojami. Tomēr šajā gadījumā līdzība ar Glābjot ierindnieku Raienu ir pārāk tuva un uzkrītoša, īpaši ņemot vērā, ka filmas galvenie varoņi filmā nevienu brīdi neparādās ar plakātā redzamajām 1916. gada parauga ķiverēm.
Iesūtīja blondulla: “Rīgas sargi, kuri izskatās pēc ierindniekiem.”

Iesūtīja cits matīss: “nav ko piebilst, manuprāt šis liekams vienā plauktiņā ar iepakojuma dizainu vēdera kaitēkļu apkarošanas tabletēm”

Tomēr man šķiet, ka šī ir RIKTĪGI LABA reklāma un respect klientam kas beidzot ir nopircis šo ideju! Bet varbūt sievietēm tā nešķiet? Tātad šoreiz badad apmeklētājiem ir jāizlemj: BADAD vai GOOD STUFF?

Kārtējais smieklīgais ”mēnesis” – tikpat absurds, kā Lielajam Oktobrim veltīta piecgade. Apakšveļa tomēr ir visai delikāts jautājums, un par to var runāt gan absolūti lietišķi un atsvešināti, gan arī valdzinoši un noslēpumaini. Šajā gadījumā nav ne viens, ne otrs – pasludinot septembri par „krūšturu pielāgošanas mēnesi”, intīmās darbības ap šo veļas priekšmetu tiek padarītas gluži vai par publisku un masveidīgu kampaņu, kurā nemaz nekārojas iesaistīties. Piecu latu atlaide – nenopietni. Vēl jo mazāk saistošs šķiet apsolījums, ka „pasaule šķiet jaukāka, kad krūšturis der kā uzliets” – ja tik vien būtu tā bēda! Neinteresants piedāvājums, ietērpts nelabskanīgā tekstā un garlaicīgi noformēts. Izraisa smaidu, bet pilnīgi noteikti nemudina doties uz lielveikalu un „jautāt pēc krūštura pielāgošanas”.
Iesūtīja Andris: “Visas sievietes sen gaidīja šo mēnesi atnākam, un kā trakas steigsies pielāgot,… jo nu beidzot lielais Krūšturu PIELĀGOŠANAS mēnesis ir klāt! Tā vien liekas, ka tas kurš sarakstījis šo mesidžu strādā kādā no Rumbulas auto plačiem, reklāmas nodaļā protams.”

Reklāma uzmanību pievērš un līdz ar to pamata uzdevums ir izpildīts. Tā ir nedaudz maldinoša, jo pēc pilnīgas satura iepazīšanas tā sagādā vilšanos - ir jāpiepildās nosacījumam, lai saņemtu solīto galvenajā vēstījumā. Labi vismaz, ka nav trīszvaigžņu atrunas… Saturs, reklāmas galvenā ziņa emocionāli ir pretrunīga “rēķinu” dabai pēc būtības, jo īpaši šodienas aktualitātēm ekonomikā. Kombinācija ar loteriju gan ir teicams risinājums, uz to noteikti pavilksies daudzi esošie pircēji.