Komentē Ulrika Rupā. Pingvīni šogad laikam ir īpaši aktuāla tēma, jautājums tikai, kāds pingvīniem sakars ar sinepju plāksteriem? Ar tiem būsi vesels kā pingvīns? Iespējams, ka māmiņas saviem bērniem to varētu stāstīt, vakarā pirms gulētiešanas iemānot vienu plāksteru paketi. Jo iepakojums ir gana košs un bērniem pievilcīgs. Mazliet klibo teksts. Kā izrādās plāksteri tiek pakoti pa vienam katrā iepakojumā un šis pēc skaita ir divdesmitais. Savukārt paketēm latviešu valodā jau ir piešķirta cita nozīme.

Tālāk..

Ja šī vides reklāma tiktu uzstādīta ziemā, tā pazustu pelēkā sniegā, pelēkās mājās un pelēkā Rīgā. Nez, cik cilvēki to ir pamanījuši tagad – vasarā?
Mani mulsina radošo cilvēku spēja 11 mēnešus gadā par visām varēm pierādīt, cik smalks ir konkrētais lielveikals, lai tad 12 mēnesī visu darbu izsmērētu pa sienām ar neskaitāmām uzlīmēm (kas ģeometriskā čupā salīmētas attāli atgādina Galactico mandalu) un komunikāciju nostādīt vien’maz cūciņ’ līmenī.
Daudzsološais vēstījums „Cenas mainās katru dienu” gan nepasaka, kurā virzienā mainās cenas – uz augšu, uz leju, taču mums visiem nadziņi ir un kasīsim nost mandalā salīmēto cenu čupu, un pētīsim cenu dinamiku. Tālāk..

Šis te mistiskais AR cilvēciņš EL ir jaunā sportistu pārtikas piedeva - ar to
vienmēr var uzvarēt!
Pietam konkrēti šis AR cilvēciņš EL ir specialā čempionāta versija. Noteikti
mazliet arī dārgāka nekā parastā ikdienas versija, tašu ši ir speciāla -
sportisti to lieto tikai sevišķos gadījumos!
Grūti kautko citu teikt - stulbuma kalngals. Itkā jau ir viss kas nepieciešams
lai mēs atcerētos šo jauno speciālās versijas iepakojumu, lai ieejot veikala
mēs to ieraugot atkal atceretos un nopirktu - tas jau laikam tiek panākts.
Liekas šis ir nācis kautkur no blakus ārzemēm, un nejau vietējais “domājums” -
pieņemu ka kautkur Slovēnijā vai Bulgārijā kādā aģentūrā dzimusi šī “lieliskā”
ideja un tik iztulkots lokalajam tirgum. Bet man liekas ka mazliet
inteliģentākiem reklāmas “obzervētājiem” bez šādām reklāmām būtu garlaicīgi! :)
Pag, kāds vēl veļas pulveris? Punkts.
Iesūtītājs: Ģirts Kādā jēgā tur tā meitene ar pārgriezto smaidu un ko viņa uzvar???

Please enable Javascript and Flash to view this Flash video.
WTF?! Kas tas par sviestu? - tā bija mana pirmā reakcija, ieraugot šo klipu. Un tūlīt pat nomierinājos, sviests jau tas nav. Siers gan. Klucis. Ja reiz par klučiem, tad šoreiz to būs pavairāk.
Uzfilmēts jau pieklājīgi, par kvalitāti nebūtu, ko sūdzēties. Bet par saturu, par jēgu… Mazliet pat šķebina skatoties, kā ko tādu var sadomāt, samuhļīt? Sākot jau ar stereotipisko ģimeni, pie kuras brokastu galda sēž milzu siera klucis. Okei, var izprast vienkāršo domu gājienu, kā reklamēt sieru sagrieztu šķēlītēs - parādīsim, ka ģimenes vairs nevar sadzīvot ar sieru vienā gabalā, tāpēc aizdzen to prom. Un visi būs uzreiz pārliecināti, ka vajag sieru šķēlītēs. Katrā ziņā samocīts koncepts, kam īsti jēgu neredzu.
Kādēļ gan pēc šāda sižeta noskatīšanās potenciālais pircējs būtu pārliecināts par to, ka sagrieztais siers ir ērtāks lietošanā, hermētiskajā iepakojumā neapkalst, ir ilgāk uzglabājums? Vai arī tas, ka šādi iespējams ietaupīt mazliet laika, netērējot to siera sagriešanai un ģimenei brokastis sagatavot no rīta ātrāk? Vai arī ļaut bērniem sieru pašiem salikt uz maizes, nebaidoties, ka tie čakarēsies ar nazi, griežot no lielā kluča? Iespēju taču ir tik daudz, vien papētīt, padomāt un tad veidot atbilstošu radošo risinājumu.
Klucim nav vietas?! Ir gan. Veseliem četriem.
Iesūtītājs: flyingcat Siera nama reklāma sieram šķēlītēs.
Tas, ka vienkārši stulbi, laikam jau vairāk nav arguments.
Bet - pirmkārt reklāmas, hm, …galvenais varonis 1:1 izskatās pēc Sponge Boba, un, otrkārt, teksts: “Klucim nav vietas!” kaut kā galīgi neizraisa asociācijas ar kaut ko ēdamu:D

Apskatot Čili picas veikumu uz piekabēm un pašu picēriju logos, īpašas neskaidrības par piedāvājuma saturu nerodas. Ieraugi, izlasi, saproti. Varbūt aizej un pamēģini būt simtais (kāds skaita pie durvīm?).
Šis nav pats sliktākais gadījums, kā arī ne gluži kandidāts uz pamatīgu BadAd kaku komplektu. Vien dažas pārdomas/piezīmes par izvēlēto komunikācijas vizuālo daļu. Tālāk..

Tā bija parasta diena Baldones Dūņu Kosmētikas birojā. Smaržoja pēc rīta kafijas un dūņām. Darbinieki, pāršķirstīdami darbu sarakstus savos papīra blokos, strēba brūno dziru un sapņoja par labāku dzīvi.
Parastās dienas darba uzdevums bija visnotaļ neparasts - jātiek galā ar jaunās zobu pastas iepakojuma ideju. Priekšnieks bija vēlējis to padarīt šīs nedēļas laikā, un kalendārs pie sienas nepielūdzami rādīja divcparu skaitli 19 ar parakstu ‘Piektdiena’. Pēdējais laiks ķerties vērsim pie ragiem, nosprieda biedri un sasēda biroja virtuvītē uz ķebļiem, notrausa ceturtdienas maizīšu drupačas no galda un sāka domāt. Un izdomāja vislabāko variantu no labākajiem - sekretāre Sofija tika deleģēta gājienam uz tuvējo bodi pēc dažādu zobu pastu iepakojumiem. Sak’, nav, ko domāt divriteni no jauna. Saliksim visu labāko no visiem, pieliksim kādu asprātību un ļaudis pirks ka prieks! Ehh, padarīts! Visu sejās staroja pašapmierināts prieks. Tālāk..

Tā neko bilde, ja patīk liela izmēra vīrieši. Taču teksts satur vienu pretrunu un vienu ne ar ko neargumentētu apgalvojumu. Ja Bergmanis nereklamē “Daugavas” produktus, tad kāpēc mēs redzam viņu šajā reklāmā? Vai arī šī nav reklāma? Ja tas ir kaut kas principiāli cits, tad kāpēc tomēr tik ļoti izskatās pēc reklāmas? Ja nu pastāvēt uz šo ideju, tad varētu būt, teiksim, foto, kur paparaci ir noķēruši Bergmani, lietojot “Daugavas” kefīriņu, bet viņš, seju ar roku aizsedzis, sauc: Es neko nereklamēju! Es vienkārši…dzeru kefīru! Tālāk..

Neko ļaunu un indīgu par šo reklāmu teikt negribas. Latviski pelēka, nūģīga un provinciāla, sākot ar necilo ainavu, un beidzot ar saspraudēm, kurās iekārtas bildes. Tas spoguļefekts burtiņiem vēl uzsver diletantisko piegājienu. Ja mērķis bija akcentēt konkursa amatierisko un lokālo raksturu, tad ir ok. Ja mērķis bija cits - tas nav nolasāms. Varētu kalpot par iedrošinājumu jaunajiem censoņiem - sūtiet bildes droši, te visi savējie:)
Iesūtītājs: marisjonovs

Pieņemsim, ka neredzam vājprātīgo fonu, kas pirmoreiz radies žurnāla „Atpūta” laikos. Tajos pašos laikos ir radusies arī meičas bilde, kurai rokā ir iestūķēts gabals maigās Forevers desas, lai imitētu mobilo telefonu. Neievērosim arī citas “smalkās detaļas”, tādas kā bezjēdzīgais burtu lauzījums, nevietā un nepareizi izvietotie daudzpunkti un arī mistiskais pulkstenis, kas arī škiet izgatavots no tās pašās desas un kuram nezin kāpēc ir piešķirta kompozīcijas būtiskākā telpa. Lai tas paliek uz autoru kolektīva sirdapziņas. Tālāk..

Brīnišķīgs rēbuss. Tik daudz nezināmo vienā štrunta bannerī. Es nezinu, ko piedāvā minētais banneris, bet pieņemu, ka pirmais iespaids – prostitūtas pakalpojumi ir maldīgs. Tas būtu pārāk vienkārši. Iespaido arī ar aci redzamais budžets, jo lai pielauztu Volta Disneja studiju uz tādu izvirtību kā viņu tēla mainīgo matu krāsu aizietu nezināms skaits Vašingtonu. Ko vispār nozīmē šāda matu krāsas maiņa arī paliek noslēpums. Tekstuālās šarādes ar saraustītiem vārdiem dekorē šo s-du kā rozīnes kēksu. Tālāk..