Please enable Javascript and Flash to view this Flash video.
PR speciālistiem noteikti būtu, ko teikt un, es pieņemu, tadad viņi ņemas kā apsviluši, lai saglābtu izdarīto un “menedžetu krīzi”. Jau vairākos portālos ir apskatīta dīvainais un nez kam vajadzīgais Centa izgājiens ar salātu mazgāšanas problēmas aktuializēšanu. Kas paliks auditorijas atmiņā? MAXIMĀ MAZGĀ SALĀTUS! Un nevienam vairs neinteresēs, vai tas mīts vai tā realitāte. Zemāk daži linki par tēmu: no abloma, no kāda sazvērnieka no filmēšananas grupas. Interesanti, kā tas beigsies?

Asenizators nēvarēt neko pārunat. Deartizācijas firmas Artem internet mājas lapa. Vislābak izskatas lātviešu valoda. Starp citu, viņi piedāvā izveidot arī internet mājas lapas.
Iesūtīja Žurka. Pilnīgi nejauši uzgāju web lapu, kas piedāvā deratizācijas dezinsekcijas, dezinfekcijas un web lapu izveides (!) pakalpojumus. Ko, lai saka, pērle pie pērles, ar kolēģi izsmējāmies ne pa jokam lasot brīnumainos tekstus - tieši teksti arī ir iemsls dēļ kā es šo brīnumlapu iesūtu. Ir jābūt īpašam talantam vai brutālai mašīnai, lai šādi iztulkotu. Negribētos jau piekasīties, jo neesmu es kaut kāda latviešu valodas guru, bet tomēr man kā tekstu entuziastei likās grēks nepadalīties!

Kārtējais bezzobainais un dekoratīvais Okartes bezidejas plakāts ar īpaši mulsinošu saukli - kāds man labums no kaut kādiem Okartes draugiem un kas tie tādi vispār ir! Labi, labi, iespējams kārtējais sarežģītais tarifu plāns, bet to var saprast tikai ļoti iedziļinoties Okartes piedāvājumā. Bet kaut kā negribas, ziniet.

Uz brīdi ignorējot nerātno dainu kultūras mantojumu, mēģinu iedomāties, kā kreatīvie prāti dzemdinājuši melno vāveri. Visticamāk tas noticis, balstoties uz mītisku urbāno leģendu, ka vāverēm it kā garšojot rieksti, no kā izdarīts secinājums, ka tātad vāvere var būtiski palielināt riekstu pārdošanas apjomu. Es gan gribētu zināt, cik no mērķauditorijas – maksātspējīgajiem galvaspilsētas tīņiem – ir redzējuši dzīvu vāveri in action, t.i., graužam riekstus. Rezultātā riekstus kārojošā meitene (kura turklāt pārģērbta par ķēmu) un visa kampaņa, visticamāk, izraisa vien rēkšanu skolas gaitenī un neķītras fantāzijas pēc tam, kas arī nav maz, jo pārmērīga fantazēšana izraisa apetīti un varbūt patiesi palielina sāļo riekstiņu patēriņu. Tālāk..

Nupat jau kļūst grūti izsekot līdzi Latvijas ražošanas uzņēmumu privatizācijas/pirkšanas/pārdošanas peripetijām, un nemaz negribas to darīt. Īpaši, ja rezultāts ir tāds, kā tas ir Ogres trikotāžas gadījumā, kad uzņēmums ir labi nodrošināts tehniski, bet nespēj elementārā līmenī sakārtot savu mārketingu. Pirmā indikācija ir vismaz trīs veidu logotipi, kas redzami dažādās Rīgas vietās. Labi, pieņemsim, ka tie ir tikai dažādi tirgotāji, bet eksistē taču tāda lieta kā frančīze, kas lieliski var izveidot spēcīgu brandu (Shell un McDonalds piemērs kaut vai)! Vēl interesantākas lietas atklājas Ogres trikotāžas internet mājas lapā. Murgainā ievada sadaļā Par Mums radīto neizpratni vēl vairāk pastiprina teksts virs tabulām sadaļā Iekārtas - acīmredzama indikācija tam, ka lapa ir palaista ja ne steigā, tad pilnīgā vienladzībā pret to, ko šie cilvēki dara.

Noliktavas pārziņiem tagad labi laiki - viņi var pliki sēdēt pļavas vidū, jo ar “A.R. un Skorpions” palīdzību par noliktavu var parūpēties virtuāli. Tomēr B2B mērķauditorija ir uzrunāta, maigi izsakoties, drosmīgi, un uzruna kaut kā nerada uzticēšanos pakalpojumam. Īpašas ievērības cienīgs ir firmas logotips, kas atgādina uz LCD ekrāna nokritušu dzeloņraju vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet Andželinai Džolijai līdzīgā beibe uzmanību pievērš, ko tur slēpt.

Iesūtītājs: ornitologs
Ko ar šo reklāmu ir domājusi kompānija DFD Brokeris? Vai es izvēlēšos pakalpojumus no uzņēmuma, kurš neciena pats sevi pataisot sevi par apsmieklu ar šādiem materiāliem un piespraužot veselai rindai auto. Tāda sajūta, ka uzņēmumam īpašnieks to uzskata par labu ieguldījumu, gan jau ka barteris vai čoms tipogrāfijā sataisīja un nodrukāja, studenti par vēdera tiesu iznēsāja. Būtu interesanti uzzināt vai vismaz viens cilvēks ir atnācis pie šīs reklāmas. Spriežot pēc sevis apgalvošu, ka visus, materiālus, kas pielipināti manam auto izlidinu miskastē. Ja tā dara vismaz 90% cilvēku, tad vismaz 90% “kampaņā” ieguldītās naudas ir izmesta miskastē. Tālāk..

Te ir gadījums, kad reklāmas veidotājiem steigā nav sanācis īsti laika iedziļināties… Kādas tur mērķauditorijas vērtības! Jāparāda labā produkta cena. Ātri!!! Samsung ir tipa no Austrumiem, kur tipa visi ēd suši -> laba ideja - telefons kā suši!
Iesūtīja Valērijs Kāds sakars mobilam tālrunim un suši. Suši ir japāņu ēdiens. Samsung - elektronikas ražotājs no Korejas. Šausmas, ka tik cien. kompanija, ka Tele2, piekrita uz tadu murgu.

Šādu plakātu var redzēt autobraucēji uz Krasta ielas. Balticom internets… Labi, plakāts veido atpazīstamību, bet kāpēc neizmantot iespēju papildus komunicēt vēl kādas vērtības? Ko mums Balticom piedāvā? NEKO! Meiteni it kā ar šalli, it kā ar vadu saišķi ap galvu. Brīdī, kad platjoslas interneta izmantošana Latvijā ir sasniegusi ievērojamu apjomu, un pakāpeniski sākas klientu pārdale, Balticom vajadzētu tomēr padomāt par citādāku komunikāciju stratēģiju, piedāvājot potenciālajiem lietotājiem kādu sakarīgu ieguvumu, vai vērtību.

Tā neko bilde, ja patīk liela izmēra vīrieši. Taču teksts satur vienu pretrunu un vienu ne ar ko neargumentētu apgalvojumu. Ja Bergmanis nereklamē “Daugavas” produktus, tad kāpēc mēs redzam viņu šajā reklāmā? Vai arī šī nav reklāma? Ja tas ir kaut kas principiāli cits, tad kāpēc tomēr tik ļoti izskatās pēc reklāmas? Ja nu pastāvēt uz šo ideju, tad varētu būt, teiksim, foto, kur paparaci ir noķēruši Bergmani, lietojot “Daugavas” kefīriņu, bet viņš, seju ar roku aizsedzis, sauc: Es neko nereklamēju! Es vienkārši…dzeru kefīru! Tālāk..